No 12. līdz 18. augustam, sadarbībā ar Rīgas Tūrisma aģentūru notika Latvijas Dzelzceļnieku biedrības organizētā ekskursija maršrutā „Austrijas šarms un Čehijas pievilcība”.
Ekskursijā piedalījās Latvijas Dzelzceļnieku biedrības biedri no Rēzeknes, Ventspils, Jelgavas, Liepājas, PV, RVT Dzelzceļnieku centra, Zasulauka un citām nodaļām.
12. augusta rītā izbraucām no Gogoļa ielas, lai dotos septiņu dienu ceļojumā. Pavisam kopā ar bērniem bijām 39 cilvēki.
Pirmā diena likās visgrūtākā, jo vēl nebijām savstarpēji iepazinušies, un bija jābrauc veselu garu dienu cauri Lietuvai un tikai vēlā vakarā varējām ierasties Polijā un apmesties viesnīcā Orbis Halny.
Nākamajā rītā pēc brokastīm devāmies tālāk uz Čehiju.
13.augustā jau staigājām pa otro lielāko Čehijas pilsētu Brno.
Šīs pilsētas simbols ir Sv.Pētera un Pāvila katedrāle, kuru pamanījām jau pa gabalu.
Apmeklējām veco Rātsnamu, pastaigājāmies pa Brīvības laukumu un redzējām daudzās Brno pilsētas baznīcas.
Pēc tam devāmies uz Moravsky Kras dabas rezervātu, kurš ir lielākais un pazīstamālais karsta reģions Čehijā un arī centrālajā Eiropā.
Tajā ir vairāk kā 1100 alas un aizas, no kurām tikai 4 ir publiski pieejamas.
Viens no interesantākajiem šī reģiona apskates objektiem ir zemūdens kanālu sistēma.
Pa pazemes upi Punkvu mēs devāmies romantiskā braucienā ar laiviņām, kuras kursēja pēc zināma grafika.
Punkvas alas pārsteidza un apbūra ar neskaitāmiem stalaktītiem un stalagmītiem.
14.augustā pēc brokastīm braucām uz Austrijas galvaspilsētu Vīni un tur pavadījām visu atlikušo dienu. Šī lielpilsēta radīja nospiedošu sajūtu vairākiem mūsu grupas ekskursantiem. Manuprāt to radīja lielās masīvās celtnes: rātsnams, burgteātris, Austrijas imperatoru rezidence, Vīnes vecpilsētas simbols – Sv. Stefana katedrāle un vēl citas. Ja maciņš atļāva, tad varēja Vīni apskatīt braucot karietē.
15.augusts bija svētku diena. Dienas kārtībā: Bavārijas Alpi, sālsraktuves Bethesgādenē, Ērgļu ligzda (Hitlera bunkurs), brauciens ar kuģīti pa Ķēniņa ezeru ar pieturas vietu SV. Bartoloneja pussalā. Manuprāt, šī bija visinteresantākā diena, ļoti kontrastaina, jo bijām gan zem zemes gan ļoti augstu gaisā.
Ļoti interesanta bija ierašanās sāls raktuvēs. Visi tikām ieģērbti vienādos kombinezonos un ar speciālu vilcieniņu nobraucām 34 metrus dziļajās sāls raktuvēs un pārbraucām pazemes sāls ezeru. Pats vārds Zalcburga taču ir cēlies no vārdiem Zalc – sāls, Burg – pils.
Lai apskatītu nākamos objektus, mūsu tūristu autobusu nomainīja ar speciālu autobusu kalniem. Ar liftu-pacēlāju uzbraucām „Ērgļu ligzdā”. (Hitlera bunkura labiekārtošanai tika izlietoti 150 miljoni eiro). Kaut arī lija sēņu lietutiņš un pūta vējš, tas viss bija ļoti iespaidīgi, lieliski un tā vien gribējās pacelties spārnos un palidot brīvi kā putnam.
Pēcpusdienā bija romantiskais brauciens ar kuģīti pa Ķēniņa ezeru Bavārijas Alpu ielokā. Ķeltu laikos ezera nosaukums bijis KUNISAAR, kas tulkojumā nozīmē tīrs ūdens, to mēs arī redzējām, ka ūdens ir ļoti tīrs. Ekskursiju vadītājs kuģītī pūšot tauri demonstrēja, kā klinšu ielokā skan atbalss. Piestājuši SV. Bartoloneja pussaliņā mēs varējām pamieloties ar svaigi pagatavotām forelēm, pielaikot dažādas cepures ar spalvām vai bez tām, kā arī apskatīt dažādus suvenīrus plašā sortimentā.
16.augustā bija paredzēta Zalcburgas apskate. Mirabellas pils ar parku, Mocarta dzimtā māja, katedrāle, Rezidences laukums,un iespaidīgais Hoenzalcburgas cietoksnis.
17.augusts bija paredzēta atgriešanās Čehijā un pastaiga pa UNESCO sarakstā iekļauto Česki Krumlovas vecpilsētu. Šajā pilsētā atrodas otrs lielākais pils komplekss visā Čehijā, kur gadsimtiem ilgi dzīvojušas čehu aristokrātu ģimenes. Tālāk devāmies uz pilsētu Česke Budejovice, kur vienā no lielākajām Čehijas alusdarītavām Budejovicky Budwar redzējām visu alus tapšanas procesu. Pēc alus nogaršošanas, uzsākām ceļu uz Latvijas pusi.
18.augusts bija ceļš uz mājām. Nezinu kā citiem, bet man mājupbrauciens likās daudz vieglāks, kā ekskursijas pirmā dienā, kaut kilometrus tos pašus bija autobusā jāpavada.
LIELS PALDIES LDzB Valdes priekšsēdētājam J. Pētersonam par atbalstu un tiem, kas organizēja šo jauko ekskursiju. To ko katrs pats redz un piedzīvo šādos ceļojumos, nekas nevar aizvietot.