18. aprīlī LDzB ITB rīkoja ražošanas ekskursiju uz Jelgavu, lai interesenti varētu iepazīties ar nesen ekspluatācijā nodoto ar ES atbalstu tapušo Vilcienu kustības vadības sistēmu. Jelgavā mūs sagaidīja LDz signalizācijas un sakaru distances vadītāja vietnieks Viktors Jegorovs un pastāstīja par problēmām ar kādām nācās saskarties sistēmas ieviešanas gaitā, kā arī par neilgā ekspluatācijas laikā gūto pieredzi.
Kā pastāstīja Viktors Jegorovs, projekta gaitā tika nomainīta esošā novecojusī releju bloķēšanas sistēma ar jauno, uz mikroprocesoru centralizāciju bāzētu sistēmu. Tika saslēgtas vienotā sistēmā dzelzceļa stacijas no Ventspils līdz pat Indras stacijai, kopumā 32 stacijas un radīti divi datorizēti dispečer centralizācijas posteņi.
Konkurss uz paša projekta realizāciju tika izsludināts 2004. gadā un bija paredzēts, ka tas tiks realizēts līdz 2008. gadam. Tā realizācija tika uzticēta firmām – Alcatel (vēlāk Thales) un Bombardier. Uzsākot projektu galvenās problēmas bija saistītas ar atšķirīgām pieejām drošības prasībām, kuras nācās adaptēt vietējai situācijai, jo jaunā sistēma līdz šim darbojās atbilstoši ES valstu prasībām. Tai skaitā arī programmnodrošinājums bija jāpielāgo dispečeru prasībām. Projekta gaitā bija jāuzstāda dažāds sliežu ceļu aprīkojums gan pārmijas, gan notika kabeļu rakšanas darbi, un šādos apstākļos vajadzēja arī saglabāt vilcienu caurlaidspēju. 2010. gada vasarā pirmās divas stacijas tika nodotas ekspluatācijā. Visā projekta laikā veiktā tehnikas nomaiņa bija lielākā vecās tehnikas nomaiņa LDZ vēsturē.
Runājot par pieredzi, kāda gūta ekspluatācijas laikā, viņš pastāstīja, ka bieži notiek neizskaidrojamas sistēmas elementu patvaļīga “uzkāršanās”, kas notiek it kā bez redzama iemesla. Sistēmas piegādātājs sola problēmas novērst nākamajās programmatūras versijās. To iemesli varētu būt, piemēram, nevienmērīgi ieejas signāli vai tos varētu ietekmēt arī starta strāva. Bieži problēmu var novērst vienkārši pārstartējot atteikušo elementu. Lai tiktu skaidrībā ar konkrētu situāciju parasti tiek nosūtīts piegādātājam attiecīgā elementa darbības žurnalēšanas fails, un piegādātājs veic elementa darbības analīzi. Ja ir jāizdara kādas izmaiņas pēc lietotāja vēlmēm, tad visas izmaiņas pēc lietotāju pieprasījumiem sistēmā piegādātājs veic pats un par katrām izmaiņām ar to tiek noslēgts atsevišķs līgums.
Nobeigumā viņš pieminēja inženieru ieguldīto darbu, lai patstāvīgi apgūtu sistēmu.
Pēc stāstījuma mēs devāmies uz dispečeru vadības posteņiem. Tajos bija redzami monitori sliežu ceļu un to elementu stāvokļa attēlošanai. Tā kā sistēmas ieviešanā ir piedalījušās vairākas firmas, tad tajos tiek izmantoti divu veidu monitori – firmu Bombardier un Thales monitori. Pašiem dispečeriem labāk patīk Bombardier sistēmas monitori, informācija tajos ir vieglāk uztverama. Savukārt Thales monitori ir paredzēti specifiskākas informācijas attēlošanai un darbam ar tiem ir nepieciešamas arī specifiskākas zināšanas. Tajos atrodas arī televīzijas kameras. Augstas izšķirtspējas televīzijas kameras ļāva saskatīt katru stacijā stāvoša vagona detaļu.
Nobeigumā vēlamies pateikties LDzB ITA priekšsēdētāja vietniekam Leonīdam Puškinam par rīkoto ekskursiju un ar nepacietību gaidām nākamo.