19. martā Rīgas Latviešu biedrība namā norisinājās ikgadējais Latvijas Dzelzceļnieku biedrības (LDzB) kongress. Netradicionālā vietas izvēle, galvenokārt, saistīta ar apstākli, ka Rīgas Valsts tehnikuma Dzelzceļnieku nodaļa no Lāčplēša ielas 98 nama šobrīd pārceļas uz citām telpām, savukārt vēsturiskā PSRS varas gadu Rīgas dzelzceļnieku skolas ēka Abrenes ielā 2 šobrīd tiek nodota tās pirmskara īpašnieka mantinieku pārziņā. Kopš 1991. gada LDzB kongresi notika tieši šajās ēkās, kuras savā starpā savulaik bija savienotas.
Kongresa norises vieta Rīgas Latviešu biedrības namā nebija izvēlēta nejauši, jo tieši te 2005. gada 26. augustā norisinājās Latvijas Dzelzceļnieku biedrības 85 gadu jubilejas svinības. Šogad LDzB atskatās uz 25 savas atjaunotnes gadiem. Sveicot biedrību zīmīgajā jubilejā, VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns BĒRZIŅŠ atzīmēja, ka “dzelzceļš Latvijā šogad atzīmē 155 gadu jubileju. Tomēr tā nav tikai sliežu, pārmiju un staciju vēsture. Tie nav tikai miljoni pasažieru un pārvadāto kravu tonnas. Tie ir tūkstošiem cilvēku, profesionāļu, kas veltījuši savu mūžu un zināšanas dzelzceļam. Tās ir pat veselas profesionāļu paaudzes, dinastijas. Nebaidos teikt, ka darbs dzelzceļā ir kas vairāk par “parastu” darbu. Ļoti daudziem tas ir dzīvesveids. Taču ikvienā dzīvesveidā ir gan ikdienība, gan zināma sabiedriskā aktivitāte, kopā būšana, grūtāku brīžu kopīga izdzīvošana un svētku svinēšana. Latvijas Dzelzceļnieku biedrība gan Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, gan 25 gadu laikā pēc neatkarības atjaunošanas ir sekmīgi veicinājusi tieši mūsu nozares profesionāļu kopības sajūtu un profesionālo izaugsmi. Jau 18 gadus to nenogurstoši dara PĒTERSONA kungs”. Tik tiešām, Jānis Pētersons var lepoties arī ar ievērojamiem sasniegumiem pildot tiešos darba pienākumus Latvijas valsts un mūsu uzņēmuma labā – vadot LR Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamentu, kā arī VAS Latvijas dzelzceļš Ritošā sastāva pārvaldi un ieņemot Latvijas dzelzceļa valdes locekļa amatu. Tik tiešām, Jānis Pētersons var lepoties arī ar ievērojamiem sasniegumiem pildot tiešos darba pienākumus Latvijas valsts un mūsu uzņēmuma labā – vadot LR Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamentu, kā arī VAS Latvijas dzelzceļš Ritošā sastāva pārvaldi un ieņemot Latvijas dzelzceļa valdes locekļa amatu. “Godātie dzelzceļa nozares entuziasti! Man ir patiess prieks, ka tik daudz cilvēku aizvien ir dzelzceļa patrioti un turpina godāt tradīcijas. Šodien ir tā diena, kad pulcējoties kongresā varat viens otram uzsist uz pleca par paveikto un vienlaikus uzmundrināt jaunu izaicinājumu gaidās. Dzelzceļa nozare ir ļoti plaša un vēsturiskiem notikumiem, tradīcijām bagāta. Bet tikai cilvēks, kas to novērtē un cīnās par izaugsmi, ir visa pamatā. Mēs bieži uzsveram, ka dzelzceļa nozare ir būtiska Latvijas tautsaimniecības daļa. Protams, nozares svarīgākais uzņēmums ir infrastruktūras pārvaldītājs Latvijas dzelzceļš un tā koncerna uzņēmumi. Tomēr vienlīdz svarīgi un novērtējami ir arī pārvadātāji, ievērojamus panākumus guvušie būvniecības uzņēmumi, globālās inženierkompānijas, dzelzceļa attīstības pētniecības un konsultāciju kompānijas, konstrukciju ražotāji un piegādātāji. Tāpat ir jāuzsver, ka viennozīmīgi dzelzceļa nozarei svarīgas ir Latvijas ostas un loģistikas kompānijas, kā arī ražošanas uzņēmumi. Bet vispirms atcerēsimies, ka to visu darbina – CILVĒKI! Un cilvēkus, kuri strādā šajos daudzajos uzņēmumos vairumā gadījumu var saukt vienā vārdā DZELZCEĻNIEKI! Turklāt ir novērtējami, ka biedrība savās rindās vieno vairāk kā 1000 biedrus un tas nozīmē, ka joprojām nozare attīstās. Tieši tāpēc biedrības definētā misija ir ļoti svarīga apstākļos, kad nozares liberalizācijas rezultātā mēs jau sen vairs nerunājam par vienu dzelzceļa uzņēmumu. Tas, ka biedri ir visā Latvijā, kur vien ir kāds sakars ar dzelzceļu, kā arī tas, ka biedrībā īpaši nozīmīgi rīcības centri ir būvspeciālistu Sertifikācijas centrs, Inženiertehniskā apvienība un Eiropas dzelzceļnieku asociācija, norāda uz biedrības plašo tvērumu un dzelzceļnieciski patriotisko domāšanu.Tāpēc ir gandarījums, ka biedrībai joprojām ir vēlme paaugstināt dzelzceļnieku profesijas prestižu, veicināt mūsdienīgas un drošas dzelzceļa nozares veidošanos, vienlaikus saglabājot un kopjot gadsimtos veidoto vēsturi un tradīcijas. Kāpēc? Nav noslēpums, ka jau tuvākā nākotne nozarei būs gana sarežģīta un izaicinājumiem bagāta. Jāuzsver, ka jaunumus ieviesīs Saeimā pieņemtie grozījumi Dzelzceļa likumā. Tāpat izaicinājums būs prognozējamā pārvadājumu apjoma samazināšanas Austrumu-Rietumu virzienā. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt jaunu kvalitāti pasažieru pārvadājumiem, bet Rail Baltica īstenošana ir nozīmīgākais infrastruktūras attīstības projekts Latvijā. Gan manis pieminētie, gan citi nozares nākotni noteicošie aspekti viennozīmīgai prasīs biedrības misijas izpildi. Proti, vienot Latvijas dzelzceļa nozares entuziastus un valstiski domājošus dzelzceļa patriotus, kā arī veidot dzelzceļnieku kopības sajūtu strādājot Latvijas labā! Tāpēc novēlu biedrībai veiksmi savā kongresā un aicinu sadarbībā gan ar Satiksmes ministriju, gan ar nozares uzņēmumiem sniegt nozīmīgu ieguldījumu Latvijas attīstībā”. Turpinājumā J.Eiduks iepazīstināja klātesošos ar aktualitātēm Latvijas un Eiropas Savienības dzelzceļu likumdošanā, savukārt Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta projekta vadītājs Kaspars VINGRIS, PS RB Latvia izpētes darba grupas vadītājs Arnis SKRASTIŅŠ un uzņēmuma AECOM Baltijas reģiona direktors Arnis KĀKULIS informēja par projekta Rail Baltica attīstības gaitu. A.Kākulis īpaši pievērsās Rīgas pasažieru stacijas pielāgošanai Rail Baltic infrastruktūras izvietošanas vajadzībām, norādot kā tas ir ne tikai labs iemesls rekonstruēt morāli novecojošo stacijas ēku, bet arī unikāla iespēja atrisināt ne pārāk veiksmīgo stacijas sasaisti ar pilsētas sabiedrisko transportu, kā arī uzlabot automobiļu plūsmu stacijas apkaimē kopumā. Paredzēts arī atteikties no Rīgas pilsētas centru pārdalošā dzelzceļa uzbēruma posmā starp staciju un Daugavas tiltu. Kongresā tika pasniegti vairāki Atzinības raksti, kā arī piešķirts LDzB Goda biedra nosaukums. To jau sen bija pelnījis Jānis Eiduks, kura ieguldījums gan biedrības darbības atjaunošanā, gan Latvijas dzelzceļa attīstībā, gan Latvijas valsts transporta nozares stiprināšanā nav pārvērtējams. Latvijas Dzelzceļnieku biedrības Atzinības rakstu saņēma LDzB Sertificēšanas centra darbiniece Rita OSIPOVA, savukārt, ar LDzB Inženiertehniskās apvienības Atzinības rakstu tika apbalvots SIA LDz CARGO Lokomotīvju ekspluatācijas daļas galvenais speciālists Dmitrijs SOLOVJOVS un VAS Latvijas dzelzceļš galvenais tehniskais inspektors Dainis ZVANERS. D.Zvaners klātesošos informēja, ka ir izveidota jauna Inženiertehniskās apvienības padome, par kuras priekšsēdētāju ievēlēts LR Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktora vietnieks Māris RIEKSTIŅŠ, bet par viņa vietnieku – Dainis Zvaners. Par padomes sekretāri kļuvusi SIA LDz CARGO Starptautisko pasažieru pārvadājumu daļas vadošā inženiere Nataļja SOLOVJOVA. Kongresa noslēgumā Dainis Zvaners, kā arī SIA LDz Ritošā sastāva serviss Remonta daļas vadītājs Artūrs BITE, PIKC Rīgas Valsts tehnikums Dzelzceļnieku nodaļas vadītāja Ilona GRIVANE, LDzB Sertificēšanas centra vadītāja Zaiga LŪCIŅA un LDzB Sertificēšanas centra psiholoģe Irēna PANASINA informēja par aizvadītā gada svarīgākajiem notikumiem LDzB struktūrvienībās, biedrības sporta spēļu un inženieru dienu norisi, kā arī citām aktivitātēm.