10. martā Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās Latvijas Dzelzceļnieku biedrības (LDzB) gadskārtējais kongress. Kongresā piedalījās arī LR satiksmes ministrs Uldis AUGULIS, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks MARKĒVIČS, kā arī VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Edvīns BĒRZIŅŠ.
Atklājot Latvijas Dzelzceļnieku biedrības kongresu, tā viesus un delegātus uzrunāja biedrības priekšsēdētājs Māris RIEKSTIŅŠ. Viņš uzsvēra, ka “biedrība ir tikai pāris gadus jaunāka par mūsu valsti. Un lai arī Latvijas valstiskumu pagaidām vēl nevar mērīt daudzos gadsimtos, tomēr arī šai simtgadē ir notikuši tik dažādi notikumi, ka vēstures analītiķiem izziņas materiāla arvien pietiks.
“Bez gudriem, spēcīgiem un labi izglītotiem inženieriem tik kompleksa joma kā dzelzceļš nevar pastāvēt. Neatkarīgi no tā, kuros virzienos mēs turpmāk vedīsim kravas un pasažierus, kādus partnerus izvēlēsimies un kā veidosim savu nākotni, inženieri Latvijas dzelzceļā ir un būs vajadzīgi.
Arī dzelzceļnieku biedrības darbība kādreiz jau ir sasniegusi ļoti augstas virsotnes. Tad biedrība transformējusies, atjaunojusies un meklējusi jaunu ceļu mainīgā Latvijas sabiedrībā, dzelzceļa nozarē. Jebkurā gadījumā mūsu misija un galvenie mērķi ir nopietni un fundamentāli – vienot dzelzceļa patriotus, veidot kopības sajūtu, strādāt Latvijas un dzelzceļa nozares attīstības labā”.
LDzB kongresa turpinājumā klātesošos uzrunāja satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš pakavējās gan pie pēdējos gados notikušajiem procesiem dzelzceļa jomā, gan uzsvēra biedrības aizvien pieaugošo lomu nozares liberalizācijas procesos, kas saistīti ar Eiropas Savienības aktuālajām nostādnēm. Šādos apstākļos tieši Latvijas dzelzceļnieku biedrība ir tā, kurai jāspēj apvienot dzelzceļniekus gan kopēju nākotnes mērķu sasniegšanai, gan kopjot gadsimta gaitā veidotās tradīcijas.
Latvijas Dzelzceļnieku biedrības kopsapulces turpinājumā ar izsmeļošu stāstījumu par jaunumiem Latvijas un Eiropas Savienības dzelzceļa likumdošanā uzstājās Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs. Viņš ieskicēja vairākus vietēja rakstura problēmjautājumus, kas parādījušies likumdošanas izmaiņu rezultātā, kā arī pakavējās pie tuvākajā laikā plānotajiem darbiem, kādi jāveic saistībā ar Latvijas likumdošanas adaptēšanu atbilstoši ES Ceturtās dzelzceļa pakotnes ietvaros pieņemtajiem dokumentiem.
Par šā brīža aktualitātēm projekta Rail Baltica realizācijas sakarā biedrības kongresā referēja SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) Tehniskā departamenta direktors Jānis EIDUKS. Viņš klātesošos iepazīstināja ar EDzL un AS RB Rail atbildības sfērām, kā arī projekta realizācijas gaitu, sīkāk pakavējoties pie plānotās dzelzceļa izbūves Starptautiskās lidostas Rīga pieguļošajā teritorijā. Viņš atzīmēja, ka globālā projekta realizācijas veiksmes atslēga meklējama iesaistīto darbinieku profesionalitātē un savstarpējā sadarbībā.
Kongresa gaitā tika veiktas izmaiņas biedrība statūtos, apstiprināts 2017. gada pārskats, kā arī apspriests un apstiprināts LDzB 2018. gada darba plāns. Paralēli ikdienas darbiem, šogad biedrība ieplānojusi organizēt virkni informatīvi izglītojošu pasākumu, kuri varētu būt saistoši gan biedrības biedriem, gan citiem interesentiem, tostarp LDzB Sertificēšanas centra klientiem. Tā, piemēram, paredzēts organizēt seminārus: Būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība dzelzceļa infrastruktūras objektos un Savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS) Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēma, kā arī semināru LDzB juridiskajiem biedriem Aktualitātes dzelzceļa būvniecības normatīvajā regulējumā. Savukārt pēc dzelzceļa mācību iestāžu pasniedzēju lūguma paredzēts turpināt semināru ciklu Dzelzceļš šodien un rīt. Plašai auditorijai paredzēta konference Latvijas dzelzceļnieku biedrība Latvijas 100 gados. Tradicionāli vasarā plānots organizēt Latvijas Dzelzceļnieku biedrības Sporta svētkus, bet jau šonedēļ norisināsies Zoles turnīrs Pīķa kungs.
Latvijas Dzelzceļnieku biedrības kongresa noslēgumā tribīnē kāpa VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Edvīns Bērziņš. Nav noslēpums, ka Latvijas dzelzceļš ir ne tikai nozīmīgākais LDzB juridiskais biedrs, bet arī darba devējs lielākajai daļai (aptuveni 800 no 1133) biedrības biedriem, tāpēc E.Bērziņa teiktajā uzmanīgi ieklausījās ik viens klātesošais.
LDZ prezidents atzina, ka pilnā zāle sestdienas dienā liecina par patiesu dzelzceļnieku ieinteresētību biedrības darbā. Viņš aicināja biedrību nospraust ambiciozus mērķus un koncentrēt uzmanību uz juridisko biedru skaita pieaugumu, kas mūsdienu apstākļos ir ļoti būtiski. E.Bērziņš akcentēja, ka dzelzceļa nozare strauji mainās, un dzelzceļnieki šobrīd strādā ļoti dažādās struktūrās, tāpēc ir ļoti būtiski atrast kopsaucēju. Tieši Latvijas Dzelzceļnieku biedrībai šajā situācijā vajadzētu uzņemties šo dažādo struktūru un to darbinieku vienojošo un saliedējošo funkciju.