28. martā tika sasaukts gadskārtējais Latvijas Dzelzceļnieku biedrības (LDzB) kongress. Tradicionāli tas norisinājās Rīgas Valsts tehnikuma Dzelzceļnieku centra telpās Lāčplēša ielā 98. Tieši šajā vietā pirms 24 gadiem atdzima 1920. gadā dibinātā biedrība, kas tādējādi ir senākā Latvijas dzelzceļniekus apvienojoša sabiedriska organizācija, kuras misija saskaņā ar statūtiem ir “vienot visus Latvijas dzelzceļa nozares entuziastus un patriotus, veidot dzelzceļnieku kopības izjūtu, strādājot Latvijas labā, paaugstināt dzelzceļnieku profesijas prestižu, veicināt mūsdienīgas dzelzceļa nozares veidošanos, vienlaikus saglabājot un kopjot gadsimtu veidoto vēsturi un attīstot tradīcijas”.
Kā uzstājoties kongresā atzina VAS Latvijas dzelzceļš viceprezidents Edvīns BĒRZIŅŠ, tieši biedrības misija visprecīzāk raksturo kongresa gaisotni, kurai ir ļoti pozitīva aura. Viņš atzīmēja, ka Latvijas Dzelzceļnieku biedrība ir labs piemērs dzelzceļnieku brālībai, kura ir kas vairāk par profesionālu dzelzceļnieku kopu. Latvijas Dzelzceļnieku biedrība ir organizācija, kura ir spējusi apvienot gan dzelzceļa entuziastus, gan nozares un valsts patriotus. Turpinājumā E.Bērziņš klātesošos informēja par koncernā Latvijas dzelzceļš pēdējos gados realizētajiem un šā brīža investīciju projektiem, kā arī citām uzņēmuma aktualitātēm. Uzstāšanās noslēgumā viņš novēlēja biedrībai dubultot biedru skaitu, kurš šobrīd ir sasniedzis apaļu tūkstoti.
Ar detalizētu informāciju par stāvokli Latvijas Dzelzceļnieku biedrībā klātesošos iepazīstināja biedrības priekšsēdētājs Jānis PĒTERSONS. Viņš savā ziņojumā pavēstīja, ka kongresā piedalās 98 no 108 ievēlētajiem LDzB biedriem. Turpinājumā J.Pētersons klātesošos informēja par gada laikā paveikto LDzB inženiertehniskajā apvienībā, Eiropas Dzelzceļnieku asociācijas (AEC) Latvijas sekcijā un LDzB Sertificēšanas centrā, kā arī jaunumiem biedrības reģionālajās nodaļās. Viņš atzīmēja, ka visās jomās sasniegts progress. Sevišķi nopietni strādājusi AEC Latvijas sekcija, kura 2014. gadā bija atbildīga par asociācijas Administratīvās padomes sēdes un Eiropas Dienu pasākumu organizēšanu. Tika uzņemti 192 dzelzceļnieki no 10 Eiropas valstīm.
LDzB Sertificēšanas centrs 2014. gadā izsniedzis 216 sertifikātus un psihofizioloģiskās profesionālās piemērotības jomā novērtējis 580 dzelzceļa speciālistus. Darbību paplašinājusi arī Sertificēšanas centra apakšstruktūrvienība – Karjeras attīstības centrs, kura galvenais uzdevums ir sniegt konsultācijas karjeras un profesiju izvēles jautājumos, kā arī organizēt profesionāli nozīmīgu īpašību treniņus.
Ziņojuma noslēgumā J.Pētersons atzīmēja LDzB nodaļu vadītāju: Sergeja GALAVECKA (Ugāle), Emeritas KNŪTIŅAS (Liepāja), Marijas DAMANES (Ventspils), Raisas MACULĒVIČAS un viņas vietnieka Nikolaja PILDIGOVIČA (Rēzekne), devumu biedrības reģionālās darbības aktivizēšanā.
Kongresa turpinājumā goda rakstus saņēma aktīvākie Latvijas dzelzceļnieku biedrības biedri. Tradicionāli LDzB kongresā tika piešķirts goda nosaukums un balva Izcils dzelzceļa inženieris. Šogad kongress nobalsoja par nosaukuma piešķiršanu SIA “Transbūvserviss” galvenajam inženierim Valērijam SAHŅĒVIČAM. Viņš piedalījies 39 dažādu dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektu realizācijā, to skaitā Ventspils dzelzceļa stacijas Jūras parka, Rēzeknes II stacijas pieņemšanas parka un Skrīveru – Krustpils iecirkņa otrā sliežu ceļa būvniecībā. Balvu V.Sahņēvičam pasniedza LR Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktora vietnieks un Latvijas Dzelzceļnieku biedrības priekšsēdētāja vietnieks Māris RIEKSTIŅŠ.Kongresa turpinājumā M.Riekstiņš klātesošos iepazīstināja ar paredzamajiem dzelzceļa nozares regulējumu grozījumiem. Viņš atzīmēja, ka Satiksmes ministrijā darbs rit pie grozījumiem dzelzceļa likumā, kas, iespējams, perspektīvā novedīs pie jauna dzelzceļa likuma izstrādes. Šie darbi ir saistīti ar attiecīgajām ES direktīvām, kas vērstas uz dzelzceļa pārvadājumu liberalizāciju, nodrošinot iespējas plašākam personu lokam piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un atsevišķām ritošā sastāva apkalpes vietām. Pēc iepazīšanās ar Rail Baltic projekta virzību, klātesošos uzrunāja SIA Gulbenes-Alūksnes bānītis valdes loceklis Aldis KREISLERS. Viņš atzina, ka Bānītim aizvadītais gads bijis īpaši nozīmīgs. “Pērnā gada nogalē Dzelzceļa likumā tika pieņemtas izmaiņas. Pateicoties tām, šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene Alūksne tika atzīta par vēsturiskā mantojuma dzelzceļu. Līdz ar to tās darbībai paredzēts ikgada finansējums 0,25% apmērā no kopējām operatoru iemaksām par publiskās dzelzceļa infrastruktūras lietošanu. Tas nozīmē, ka Bānītim atvērusies jauna lappuse tā pastāvēšanas vēsturē. Līdz šim finansējums tika piešķirts vienam gadam. Pēc tam tika slēgts nākošais līgums. Saskaņā ar jauno kārtību beidzot varēsim iesaistīties ilgāka termiņa projektos: depo ēkas atjaunošana, ritošā sastāva iegāde, remonti un tā tālāk,” sacīja A.Kreislers. Ar jaunāko informāciju projekta Rail Baltica sakarā, dalījās pilnsabiedrības RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis. Viņš klātesošos informēja par projekta mērķiem un šā brīža situāciju, pakavējoties pie plānotajiem realizācijas termiņiem un ar to ievērošanu saistītajiem aspektiem. Lai savlaicīgi uzsāktu 2018. gadā paredzētos projektēšanas darbus, katrai iesaistītajai valstij svarīgi ir nekavēties ar mājasdarba izpildi. Šobrīd visi termiņi tiek ievēroti, un paredzams, ka šā gada rudenī tiks uzsāktas sarunas ar atsavināmo zemju īpašniekiem, atzīmēja N.Balgalis. Viņš informēja, ka no 33 sākotnējiem trases variantiem ziemeļu daļā un 15 – dienvidos, izkristalizējušies ir divi. Tomēr šobrīd līdz galam ir skaidra tikai robežas šķērsošanas vieta ar Igauniju un Lietuvu, kā arī Daugavas šķērsojuma līnija. Izkristalizējies arī viedoklis, ka Rīgas ostā 1435 mm platuma dzelzceļa līnija netiks ievadīta. Kongresa ziņojumu sadaļas noslēgumā Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja Dzelzceļa avāriju izmeklēšanas nodaļas vadītājs Jāzeps LUKSTS kongresa delegātus un viesus iepazīstināja ar biroja darbības specifiku un jaunākajām aktualitātēm. Latvijas Dzelzceļnieku kongress noslēdzās ar LDzB 2015. gada budžeta un darba plāna apstiprināšanu. Plāns paredz plašu pasākumu programmu. Bez plānotajām valdes sēdēm, gadskārtējās Dzelzceļa Inženieru dienas, ideju konkursa Spēks prātā, Sertificēšanas centra organizētajiem kursiem un semināriem, Latvijas Dzelzceļnieku biedrība saviem biedriem piedāvā plašu izklaides pasākumu programmu – ekskursijas uz Rīgas brīvostu, Lietuvas šaursliežu bānīti, Dzintara muzeju, Rīgas vagonbūves rūpnīcu. Tiks organizēti arī ikgadējie Sporta svētki, kā arī citi izklaidējoši un sportiska rakstura pasākumi.