22.martā norisinājās ikgadējais latvijas dzelzceļnieku biedrības kongress. Kongresa dalībnieki tika informēti par pagājušajā gadā paveikto. Katra biedrības struktūra iepazīstināja ar šī gada mērķiem, kā arī notika ldzB valdes vēlēšanas. Kongress norisinājās rīgas valsts tehnikuma dzelzceļnieku centrā. Tas pulcēja teju 100 biedru.
Kongresu atklāja LDzB valdes priekšsēdētājs Jānis PĒTERSONS ar atskaiti par aizvadīto gadu. Kā atzina J. Pētersons, LDzB un tās struktūrvienības paplašinājušas savas darbības jomas, veicinot biedrības atpazīstamību gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē. Piemēram, uz LDzB Sertificēšanas centra (SC) bāzes veikts Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja LATAK starptautiskais audits. Tas nepārprotami liecina par SC augsto novērtējumu. Par svarīgāko šī gada notikumu LDzB valdes priekšsēdētājs minēja gaidāmo A.E.C. Administratīvās Padomes sēdi un Eiropas dienas. Tās šogad rīkos Eiropas dzelzceļnieku asociācijas (A.E.C.) Latvijas sekcija. Sagaidāms, ka Latviju apmeklēs vairāk nekā 150 Eiropas dzelzceļnieku no 10 Eiropas valstīm. Šāds pasākums Latvijā jau tika rīkots 2004.gadā. A.E.C. Latvijas sekcija toreiz saņēma Eiropas biroja atzinību.
J.Pētersons norādīja, ka arī LDzB Inženiertehniskā apvienība (ITA) veikusi lielu darbu, lai veicinātu dzelzceļnieku, īpaši inženieru, aktivitāti, kā arī, lai rosinātu priekšlikumu izstrādi Latvijas dzelzceļa tehniskai un ekonomiskai pilnveidošanai. Šāds mērķis ir ITA izstrādātajam un vadītajam gadskārtējam konkursam Spēks prātā, kurš jau guvis plašu atsauksmi LDz speciālistu vidū. Starp citu, drīz sāksies pieteikšanās šī gada konkursam.
Noslēdzot atklāšanas runu, J.Pētersons izteica gandarījumu, jo ar katru gadu palielinās biedru skaits, kas liecina par pareizu mērķu no spraušanu un veiksmīgu to sasniegšanu.
“Biedrības veiksmīgā darbība ļoti atkarīga no nodaļu un grupu, īpaši reģionos, aktivitātes. To loma ir vienot dzelzceļniekus, rosināt aktīvi līdzdarboties un just kolēģu atbalstu. Paldies biedrības nodaļu grupu vadītājiem par viņu darbu. Es aicinu dzelzceļniekus ģenerēt vairāk idejas biedrības darbības uzlabošanai. Tas atbilst mūsu biedru interesēm. Biedrības valde vienmēr atbalstījusi nodaļu priekšlikumu un ceru, ka tas tā būs arī turpmāk,” atzina J.Pētersons.
Pēc valdes priekšsēdētāja uzrunas sekoja informatīva atskaite par biedrības gada finanšu rādītājiem. Tribīnē kāpa arī aicinātie viesi.
Kā pirmais klātesošos uzrunāja Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas konsultants Valters BOLĒVICS, kurš klātesošos iepazīstināja ar Latvijas Nacionālās ttīstības plānu NAP 2030 un dzelzceļa lomu tajā. Kā nākamais klātesošos uzrunāja Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Jānis EIDUKS, kurš kongresa dalībniekus iepazīstināja ar projekta Rail Baltica virzību. J.Eiduks projekta virzību raksturoja, citējot Kirova fabulu: “Reiz vēzis, gulbis, līdaka bija apņēmušies vezumu aizvest. Visi trīs iejūgušies lien no ādas, bet nekā! Vezums nekust ne no vietas, kaut gan šķietas gluži viegls, jo gulbis raujas mākoņos, līdaka velk ūdeņos, bet vēzis rāpjas atpakaļ. Kas vainīgs, kam taisnība – kas mums par daļu? Bet vezums, dievamžēl, tur stāv vēl šo baltu dien`.” Attiecīgi norādot, ka igauņi kā gulbis vēlas lidot debesīs, lietuvieši kā vēzis visu laiku projektu velk uz atpakaļu, bet latvieši šajā gadījumā ir līdaka, kaut īsti zem ūdens nelienam.
Pēc iepazīšanās ar Rail Baltic projekta virzību, klātesošos uzrunāja SIA Gulbenes-Alūksnes bānītis valdes loceklis Aldis KREISLERS. Viņš atzina, ka Bānītim aizvadītais gads bijis īpaši nozīmīgs. “Pērnā gada nogalē Dzelzceļa likumā tika pieņemtas izmaiņas. Pateicoties tām, šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene Alūksne tika atzīta par vēsturiskā mantojuma dzelzceļu. Līdz ar to tās darbībai paredzēts ikgada finansējums 0,25% apmērā no kopējām operatoru iemaksām par publiskās dzelzceļa infrastruktūras lietošanu. Tas nozīmē, ka Bānītim atvērusies jauna lappuse tā pastāvēšanas vēsturē. Līdz šim finansējums tika piešķirts vienam gadam. Pēc tam tika slēgts nākošais līgums. Saskaņā ar jauno kārtību beidzot varēsim iesaistīties ilgāka termiņa projektos: depo ēkas atjaunošana, ritošā sastāva iegāde, remonti un tā tālāk,” sacīja A.Kreislers.
Gulbenes-Alūksnes bānītis pārstāvis minēja, ka aizvadītajā gadā paveikts liels darbs ar tvaika lokomotīves Gr 319 salikšanu. Šajā gadā savu darbu varētu uzsākt šaursliežu lokomotīve TU6A, kas ar LDz Cargo atbalstu uz Gulbeni tika pārvesta 2013.gada sākumā.
A.Kreislers norādīja, ka pagājušais gads bijis pasākumiem bagāts. Šogad to skaitu plānots samazināt līdz pieciem gadā.
Noslēdzot savu uzrunu klātesoša jiem, A.Kreislers aicināja LDzB biedrus un atbalstītājus dalīties ar savām idejām, lai varētu realizēt plānu par atvērtā tipa pasažieru vagonu, kas veidots uz kravas vagona bāzes. Līdz šim to nav izdevies realizēt ES Regulu dēļ, t.i., to prasībām attiecībā uz pasažieru pārvadāšanas vagoniem. Taču bānīša entuziasti neplāno atmest ar roku šai idejai un meklēs iespējas tās realizēšanai.
Kongresa tupinājumā dalībniekus uzrunāja arī LDz vēstures muzeja Vecākais ekspozīciju un izstāžu kurators Toms ALTBERGS un LDzB Inženiertehniskās apvienības vadītājs Māris RIEKSTIŅŠ. Kongresa noslēdzošajā daļā notika LDzB valdes un valdes priekšsēdētāja vēlēšanas. Tika apstiprināta LDzB jaunā misija un biedrības darbības uzdevumi.