Tilti


Sākoties straujai cariskās Krievijas dzelzceļu tīklu attīstībai, Latvijā XIX gs. sākumā tiek uzbūvēti pirmie metāla tilti; ievērojamākie no tiem tilts pār Daugavu Rīgā un pār Lielupi Jūrmalā. Pirmie dzelzsbetona tilti Latvijā un vieni no pirmajiem Krievijā ir šā gs. sākumā uzbūvētie dzelzceļa kustības pārvadi Rīgā, Gogoļa, Lāčplēša un Dzirnavu ielā (inž.A.Tramdahs). Pēc I pasaules kara Latvijā attīstijās autoceļu monolītā dzelzsbetona konstrukcija, ievērojamākie -tilts pār Gauju pie Siguldas (1937.g. loka sistēma, laiduma garums(l)=40m, garums 130m; inženieris K.Gailis). tilts pār Lielupi Jelgavā (1939.g. dzelzsbetona nepārtraukta sija, l=50m, garums 150m; inženieris K.Gailis). II pasaules kara beigās vācu karaspēks atkāpjoties nopostīja gandrīz visus vidējos un lielos tiltus. Pēckara periodā tika atjaunoti un no jauna uzbūvēti vairāk nekā 300 mazo tiltu (līdz 100m garumam), kā arī 25 lielie un vidējie. Ievērojamākie - tilti pār Daugavu Rīgā (1957.g. tērauda nepārtraukta sija, l=83m, garums 505m; inženieris G.Popovs u.c.) tilts pār Lielupi Jūrmalā (1962.g. saspriegts dzelzsbetons, rāmju - konsoļu sistēma, l=58m, garums 319m). Tiltā pār Ventu Ventspilī (1963.g. saspriegts dzelzsbetons, pārtraukta sistēma, l=30m, garums 283m, vidējais tērauda konstrukcijas laidums, atverams) balstu būvē pirmoreiz sekmīgi tika izmantotas peldošas kastes - režģžogi (inž G.Smits u.c.), viadukts pār Lorupes gravu (1968.g., saspriegts dzezsbetons, nepārtraukta sija, l=43m, garums 202m) un citi tilti kas tapuši pēdējos gados. (Informācija tiks papildināta)

Tilti